AUGSTSPIEDE (angliski Letterpress, vāciski Hochdruck, krieviski Высокая печать) ir reljefās drukas paveids un senākā zināmā drukas metode. Šāda veida druka, kad ar krāsu noklāta reljefa virsma tiek nosegta ar citu materiālu nospieduma iegūšanai, ir zināma kopš mūsu ēras 2. gadsimta Ķīnā. Tiek uzskatīts, ka tieši tur vēl gadsimtu agrāk tika izgudrots papīrs. Sākotnēji tekstila apdrukai un vēlāk budisma tekstu pavairošanai izmantotais drukas veids gadsimtu gaitā izplatījās Azijā – Japānā, Korejā, Turcijā – līdz nonāca Eiropā.

No šī agrīnā perioda līdz pat 15. gs. vidum drukas process palika nemainīgs: koka vai akmens bloki tika izgrebti ar instrumentiem, un vēlamais attēls iespiedformā atradās augstāk. Tas tika panākts padziļinot klišejās tās vietas, kuras attēlā ir paredzētas atstāt baltas vai aizpildīt ar citu krāsu (attiecīgi lietojot nākamo klišeju). Uzvelmējot iespiedelementiem krāsu, piespiežot klišeju pie papīra vai cita materiāla un rīvējot ar bambusu, kaulu vai sausu otu, ieguva novilkumu ar skaidru un asu attēlu.

Par grāmatu iespiešanas tehnoloģijas ar metāla burtiem atklājēju tiek uzskatīts Johanness Gūtenbergs (Johannes Gensfleisch zur Laden zum Gutenberg, 1398(?)–1468); līdz pat 20. gadsimta vidum tā bija pasaulē izplatītākā drukas tehnoloģija. 1450. gadā Gūtenbergs zināmā mērā pārvērta pasauli. Pirmkārt, viņš izdomāja veidu, kā izgatavot maināmus atsevišķus burtus, tos izlejot no šķidra metāla un tādējādi atmetot nepieciešamību izgrebt no koka blokiem veselas lappuses. Otrkārt, viņš radīja arī drukas krāsu uz eļļas bāzes un pats galvenais – drukas presi. Gūtenberga galvenais pasūtītājs bija baznīca, kura tajā laikā nodarbināja pārrakstītājus – cilvēkus, kuri ar roku rakstīja un ilustrēja katru grāmatas lapu. Šādi parasti tapa tikai viena grāmatas kopija. Līdz ar drukas iekārtu parādīšanos grāmatu pavairošana kļuva ievērojami vienkāršāka.

Lai sasniegtu lielāku drukāšanas ātrumu, turpmāko dažu gadsimtu laikā drukas preses un ar tām saistītās indrustrijas pārdzīvoja daudz pārmaiņu un uzlabojumu. 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā drukas industrija atteicās no augstpiedes par labu ofseta drukai, kura kopā ar vairākiem digitālās drukas paveidiem mūsdienās ir izplatītākās drukas tehnoloģijas poligrāfijā. Tādējādi, parādoties dažādām jaunām, vienkāršākām, ātrākām un lētākām drukas iespējām, augstspiedes izplatība strauji mazinājās, taču pēdējās desmitgadēs sākusies tās atdzimšana.

Tam ir vairāki iemesli. Piemēram, augstspiedes drukā iespējams apdrukāt papīru, kura blīvums pārsniedz 400 g/m2, kas nav iespējams ofseta vai digitālajā drukā. Taču galvenais ir tas, ka nevienai modernajai drukas tehnoloģijai joprojām nav izdevies pilnvērtīgi aizstāt augstspiedes drukas unikālo šarmu, apvaldīto ekskluzivitāti un katra eksemplāra neatkārtojamību. Augstspiedes šarms lielā mērā slēpjas iespējā panākt vienlaikus krāsu un reljefu – dziļais iespiedums ar vai bez krāsas ir tieši centrālā augstspiedes drukas kvalitātes un dizaina iezīme.Šī tipa drukas atgriešanās apritē sakrīt ar vispārējo tendenci atteikties no masveida produkcijas un vairāk pievērsties dažādiem individualizētākiem, nelielās sērijās ražotiem izstrādājumiem, vai produktiem, kuru veidols un iepakojums rada nelielas sērijas iespaidu. 

Augstspiede, kas gadsimtiem ilgi bijusi galvenā grāmatu, preses izdevumu un citu saziņas vai reklāmas līdzekļu iespiešanas metode, mūsdienās ir kļuvusi par grafiskās mākslas  formu. Drukai joprojām tiek izmantotas metāla, koka un linogriezuma iespiedformas un burtu garnitūras, bet īpaši smalku un precīzu mazo iespieddarbu radīšanai plaši tiek pielietotas polimēra klišejas.

Patiesībā, lai saprastu, kāpēc augstspiedes druka ir tik īpaša, vienkārši vajag apskatīt un aptaustīt šajā tehnikā tapušus drukas darbus – sajust to savdabīgo drukas reljefu, neatkārtojamo katra atsevišķā drukas izstrādājuma izpildījumu un ne ar kādu citu poligrāfijas izstrādājumu nesajaucamo sajūtu, kādu tie rada.

Nāciet pie mums uz “Papīrpeles” darbnīcu Barona ielā 21A (NicePlace TELPA),
lai iepazītu šo tehniku un mūsu jau radītos drukas piemērus klātienē!